Svinot mazā brāļa un māsīcas meitiņas dzimšanas dienu devāmies ekskursijā Zemgales virzienā, precīzāk uz Bausku, Rundāli un Tērveti. Izdevās ļoti jauka un izglītojoša diena. Tā kā māsīcas ģimene vispār nebija bijusi Rundāles pilī, nolēmām uztaisīt plezīra izbraucienu uz turieni.
Apskatījām Bauskas pili, kas tagad ir ļoti smuki atjaunota, aizgājām arī līdz vietai, kur savienojoties Mūsai un Mēmelei sākas Lielupe.
Pa Rundāles pili ekskursiju vadīja abi jubilāri, kuriem bija uzdots uzdevums pirms tam savākt informāciju, sagatavoties un būt par mūsu gidiem. Uzzināju daudz interesanta. Piemēram, to, ka padomju gados pilī ir bijis ierīkots kolhozs (ja nemaldos) un Baltajā zālē tika glabāti graudi. Kaut kāds ārprāts! Vēlāk pils telpās ierīkota skola un skaistajā ēdamzālē bijusi sporta zāle.
Visās telpās ir pieejami nelieli aprakstiņi par to, kas šī ir par telpu un kas tajā atrodas. Iesaku tam pievērst uzmanību, jo tad, manuprāt, ekskursija ir interesantāka, ja zini, ko nozīmē gleznojumi un sienām un griestiem.
Apskatot Rundāles pili varu apgalvot, ka tur notiek nepārtraukta attīstība. Katru reizi, kad tur ierodos, kaut kas ir nācis klāt.
Braucot uz Rundāles pili ieraudzījām norādi par automobiļu muzeju, un atpakaļceļā iebraucām paskatīties, kas tur ir. Mūsu grupas vīriešu kārtas pārstāvji devās izlūkos. Izrādās, ka tā bija kāda auto entuziasta izveidota izstāde, kurā var apskatīt dažādu laiku atrestaurētas mašīnas. Es no mašīnām diezko daudz nesaprotu, bet sapratu, ka dažas no tām ir diezgan ekskluzīvas. Tā kā auto mīļotājiem tur droši vien būtu ko redzēt.
Pēc Rundāles pils apskates, devāmies uz Tērvetes dabas parku. Visinteresantākā vieta parkā, manuprāt, ir Rūķīšu mežs, uz kuru mēs arī devāmies. Ekskursijas sākumā nonācām pie sēnēm. Kopš pagājušās reizes, kad tur biju, klāt ir nākušas daudz jaunas sugas. Sēnes bija visdažādākajās krāsās un formās, ļoti interesantas. Vienīgais, kas pietrūka, žēl, ka nebija klāt nosaukumi, tad bērniem būtu iespēja arī iemācīties, kas tā par sēni.
Tālāk ceļš ved iekšā rūķu mežā. Tur izveidota pilnīga pilsētiņa, kas sastāv no dažādiem rūķīšu ciemiem, piemēram, mežcirtēju un malēju ciems. Ir sabūvētas maziņas mājiņas ar visām mēbelēm, nepieciešamajiem darbarīkiem, atbilstoši tēmai, un pašiem rūķiem. Visās mājiņās bērni var ielīst, apskatīt. Dažās ir par otrie stāvi un vairākas istabas, pa kurām var pārvietoties. Visas mājiņas izmēģināt devās māsīcas dēliņš, jo pārējie jau izauguši par lielu lai ietilptu durvīs. Nu iekšā jau varbūt vēl tiktu, bet ārā gan tā šaubīgi.
Pārējo parku mēs neapskatījām, jo bijām jau dikti noguruši pēc garās dienas un negribējās iet to gaisa gabalu, pie tam daļa no mums tur jau bija bijuši. Ir pieejams arī vilcieniņš, kas izvadā pa visām parka pieturas vietām, bet mūsu makam tas sanāca tā kā drusku pa dārgu.
Gribēju tikai padalīties iespaidos un parādīt, ka arī Latvijā ir daudz skaistu un interesantu vietu, kuras ir vērts apskatīt.
