Šis ir mans centiens atsākt regulāri rakstīt! Īstenībā ir tik daudz idejas, par ko gribu uzrakstīt, bet nevaru saņemties un kādu no tām arī novest līdz galam.
Gribēju uzrakstīt par sejas kopšanas līdzekļiem, ko lietoju, ko par tiem domāju, bet šis projekts ir iestrēdzis fāzē, kur nepieciešamas fotogrāfijas un es gribu, lai tās būtu kvalitatīvas, bet nav vajadzīgā apgaismojuma. Tad domāju uztaisīt rakstu par savu auskaru kolekciju, bet tas arī ir iestrēdzis fotografēšanas stadijā. Esmu izlasījusi daudz jaunas grāmatas un noskatījusies filmas, bet tās ir tik daudz un nu jau nedaudz pabalējušas atmiņā, tāpēc tas vairs neliekas īpaši piemērots temats. Vēl bija doma par DIY rokassprādzēm, ko esmu uztaisījusi un ielikt linkus uz lapām, kur smēlos idejas, bet Ziemassvētkos smukākās to tām uzdāvināju, tāpēc būtu jāatjauno krājumi un jāsataisa jaunas, pirms kaut ko plānoju rakstīt.
Kad beidzot esmu pabeigusi runāt par to, ko neesmu realizējusi, varu sākt par to, ko nolēmu pieminēt šoreiz.
Pirmkārt, izlasīju veselas 5 Harija Potera grāmatas. Sākot ar Filozofu akmens un līdz Fēniksa ordenim.
Skolas laikā, kad šīs grāmatas bija populāras, nevienu no tām neizlasīju, kā arī no filmām līdz šim biju redzējusi tikai pirmo un no pārējām tikai fragmentus, tā kā grāmatas lasīju vairāk vai mazāk ar svaigu skatu un nezinot notikumu gaitu.
Lai gan biju redzējusi pirmo filmu jau pirms tam, tagad lasot grāmatu uzzināju diezgan daudz jaunu detaļu, kā arī labāk iepazinu Harija Potera tēlu, kurš nemaz nav tas bezbailīgais puika, kurš drošsirdīgi veic varoņdarbus. Viņā ir daudz šaubu un nedrošības, viņam piemīt cilvēcīgas vājības un arī tumšā puse, un lielākoties, viņš vienkārši tiek nostādīts briesmu priekšā nevis labprātīgi stājas tām pretī.
Īsumā varu teikt, ka šī grāmatu sērija man ļoti patika, vismaz izbaudīju pirmās četras grāmatas. Šķiet, ka favorītu vietu ieņem "Harijs Poters un Uguns biķeris". Ļoti patika sižets un notikumi: gan kalambola čempionāts, gan Trejburvju turnīrs. Šī daļa bija aizraujoša, ar dažādiem pavērsieniem, interesantiem notikumiem, cīņām. Visas grāmatas garumā tiek noturēta uzmanība un ir jūtams ļaunuma tuvums, bet nevar zināt, kurš ir sliktais (vismaz es neuzminēju).
"Harijs Poters un Fēniksa ordenis" pirmā grāmata (cik saprotu šī daļa ir sadalīta pa divām grāmatām) man nepatika. Pagāja ļoti ilgs laiks līdz beidzot to izlasīju vai drīzāk izmocīju līdz galam. Tā likās tik depresīva un nomācoša, nebija interesantu notikumu un piedzīvojumu, vārdu sakot nekā kur pieķerties. Visu laiku tāda nolemtības sajūta, ļaunā aizsardzības pret tumšajām zintīm pasniedzēja. Visu laiku tikai ļoti daudz uzdotu mājasdarbu, pēcstundas un nekādu piedzīvojumu. Uz beigām vismaz parādījās slepenais pulciņš, kas vismaz nedaudz izgaismoja kopējo garlaicību.
Tā kā šī daļa mani īpaši neiepriecināja, tad nolēmu uz kādu laiku atlikt Potera grāmatas malā un pievērsties kam citam.
Šodien biju bibliotēkā un nedaudz aizrāvos ar grāmatu izvēlēšanos. Trīs grāmatas jau biju pasūtījusi iepriekšējā vakarā, bet uz vietas izvēlējos vēl divas.
Runājot par sieviešu mīlas romāniem, esmu nonākusi diezgan lielā strupceļā, jo esmu izlasījusi visas grāmatas no autorēm, kas man ļoti patīk. (to starpā Filipsa, Gārvuda, Makinija, Robertsa, Maknota u.c.)
Tāpēc no sieviešu mīlas romāniem paņēmu trīs tādas, kuras esmu lasījusi pirms diezgan pailga laika, esmu piemirsusi sižetu, bet zinu, ka man šīs grāmatas patika. Tās ir Sūzanas Elizabetes Filipsas "Atalpa", Lindas Frānsisas Lī "Lakstīgala vārti" un Kārenas Robārdsas "Rēgu ezera noslēpums".
Impulsa vadīta no plaukta paņēmu Maikla Konelija "Advokāts". Liekas, ka tā varētu būt nopietnāka un intelektuālāka grāmata, gadījumam, kad nebūs noskaņojums lasīt par mīlestību un sapņu prinčiem.
Tā kā man bija vēlēšanās paņemt kaut ko no mistikas, tad acis piesaistīja Šarlēnas Harisas "Miris - līdz tumsai". Kā var skaidri noprast no vāka - tas ir romāns par vampīriem. Man gan bija nedaudz kauns ņemt šo grāmatu, jo es tajā bibliotēkā iegriežos bieži un nezinu, ko viņi par mani padomāja, bet man kādreiz ļoti patika Krēslas sērijas un ilgi nebiju neko līdzīgu lasījusi, tāpēc nolēmu pamēģināt.
Tā kā šis raksts ir ievilcies pārāk garš, lai runātu arī par citām tēmām, ko gribēju minēt, tād likšu punktu šīm manām pārdomām un viedokļa izklāstam, un nākošo tēmu sākšu jaunā ierakstā. Ceru, ka pārāk nenogarlaikoju!
