Vakar, kā jau daži varbūt zina, baudīju mākslu. Biju uz Čaikovska baletu "Riekstkodis".
Pirms tam biju skatījusies operu un opereti, tā kā "Operas nams" man nebija gluži svešs, bet vēl nekad nebiju bijusi uz baleta izrādi, tā kā šis man bija kas jauns.
Balstoties uz manu niecīgo pieredzi saistībā ar baletu, laikam gan nekāds nopietnais baleta kritiķis nesanāks. Bet es tomēr ceru, ka varbūt tiem, kas ir tādi paši iesācēji mākslas pasaulē kā es, šis raksts dos ieskatu baletā un vakar redzētajā izrādē.
Tātad sāksim ar to, ka Latvijas Nacionālās operas ēka pati par sevi ir ļoti grezna un ievērības cienīga (vismaz Latvijas mērogā noteikti). Jau ieejot operas foajē ir tāda svinīga sajūta.
Nu jā, un tad vēl tie puiši, kas saģērbušies vienādos melnās frakās un melnā šallē, nu tie, kas parāda uz kuru pusi jādodas un pārbauda biļeti. Jutos pārsteigta ieraugot tik daudz smuku mana vecuma puišu, pie tam vēl tik eleganti ģērbtus, katru dienu jau tāda laime nespīd. Un vai ta kāds man, brīvai meitenei, var aizliegt par to patīksmināties.
Arī operas zālē ir ko redzēt. Viss spīd un laistās! Skaistie, apzeltītiem ornamentiem rotātie griesti, sienas un balkonu malas, eleganti sarkanie krēsli un aizkari un pa vidu pie griestiem lepni mirdzošā lustra. Es Jums teikšu, šīs telpas aura patiešām iedveš bijību.
Nu kad esam apsprieduši visu pārējo, varam pievērsties arī pašai izrādei.
Kopumā izrāde man ļoti patika, lai gan pirmajā cēlienā dažos mirkļos aizmirsos un sāku domāt par ko citu. Bet pēc lielā sprādziena domas atkal atgriezās pie izrādes sižeta. Baleta darbīdu varēja saprast pat neizlasos programmiņu, kas man likās ļoti svarīgi. Laikam gan tas bija tāpēc, ka "Riekstkodis" savā ziņā skaitās bērnu izrāde, ko arī varēja pamanīt skatoties uz skatītāju rindām. Man patika, ka bieži mainījās ainas, nebija tā, ka viena balerīna 15 minūtes no vietas dejotu savu solo numuru. Bija daudz dažādu tēlu, notikumu, skaistu tērpu nu kā jau pasakā.
Vienā vārdā varētu teikt ... skaisti!
Nenožēloju, ka aizbraucu. Manuprāt, šī izrāde ir piemērota tieši tādam iesācējam kā es: pilnīgam un galīgam iesācējam baleta skatītāju rindās. Tā kā, ja arī Tu neesi patstāvīgais operas apmeklētājs un vēlies uzzināt, kā tas ir - skatīties baletu-, tad noteikti varu ieteikt sākt ar šo izrādi.
Bija vēl dažas svarīgas atziņas, ko ieguvu izrādes laikā, kas gan nav tiešā veidā saistītas ar šo izrādi:
Pirmkārt, lai arī tas būtu uz operas skatuves vai kur citus, bet vīriešiem zeķu bikses nepiestāv, un par pretējo mani neviens nepārliecinās;
Otrkārt, es nespētu strādāt par skolotāju, jo īpaši mazu bērnu skolotāju, man vienkārši ir pārāk vāja nervu sistēma. Nepārprotiet, man nav nekas pret bērniem kā tādiem, bet vesels bars ceturtklasnieku, kas nevar nosēdēt mierā ne piecas minūtes - strīdas, kaujas un čīkst-, ticiet vai nē, nav mans sapņu piepildījums.
Tas nu tā kā būtu viss, ko šoreiz gribēju pastāstīt!
Ja vēlies paskatīties video no izrādes, tad šeit būs links: http://www.opera.lv/lv/izrades-un-koncerti/repertuara-izrades/riekstkodis/video
Jauku un notikumiem bagātu dienu novēlot,
Elīna.
Piekrītu Tavai otrajai atziņai. :D
AtbildētDzēstBet par pirmo - vēl tagad pārskatot savas bērnu dārza bildes, nākas secināt, ka dažiem maniem skolas/bērnudārza biedriem zeķubikses izskatās tīri mīlīgi. It sevišķi nošļukušas. :D