Ar trešo piegājienu izdevās

Jau pirms diezgan ilga laika kopā ar Elīnu K sākām skatīties filmu Shutter Island, bet jau pēc pirmajām 30 minūtēm aizmigām. Vakar nolēmu noskatīties filmu līdz galam, šoreiz izturēju veselu stundu no tās vietas, kur bijām palikušas, un tad sāka tik nežēlīgi nākt miegs, ka bija jāpārtrauc. Tā nu beidzot šodien varu svinīgi paziņot, ka esmu noskatījusies filmu no sākuma līdz galam.

Par spīti manai nepārvaramajai miegainībai, filma ir ļoti laba. Neparasts stāsts, spēcīgs psiholoģiskais pārdzīvojums, interesants pasniegšanas veids, augsta kvalitāte. Leonardo Dikaprio lieliski attēlo filmas galveno varoni, tas gan protams nav nekāds pārsteigums.

Iemesls, kas varbūt bija vainīgs pie tā, ka nevarēju noskatīties filmu ar pirmo piegājienu, bija diezgan mierīgā sižeta virzība, bija daudz dialogi, pratināšanas, staigāšanas, iekšējās cīņas, varoņa cīņa ar murgiem. Īsti nebija action, strauji notikumu pavērsieni, kautiņi utl. Es gan negribu teikt, ka tas būtu slikti, jo šai filmai vairāk tas noteikti nepiestāvētu. 

      

Tā nu es tagad pavadu laiku

Pašlaik ir tāds periods, kad sanāk ļoti daudz brīva laika un īsti nezinu, kā to izmantot. Nu labi, es jau varētu to veltīt mācībām, bet tā jau nebūtu es, ja izvēlētos brīvprātīgi lasīt civillikumu. Tā nu pagaidām šo laiku aizpildu sēžot internetā, lasot dažādus rakstus un skatoties filmas. Šodien noskatījos veselas divas: Something Borrowed un pārmaiņas pēc, lai nav visas romantiskās komēdijas, Hanna. 

Par Something Borrowed varu pateikt, ka normāla romantiskā komēdija, pietiekami smieklīga un humoristiska, pietiekami daudz mīlestības un romantikas. Nav nekas īpaši saviļņojošs un dziļš, bet neko tādu arī negaidīju. Vnk parasta romantiskā filma, kas pilnībā attaisnoja pēc treilera noskatīšanās radušos priekšstatus. 

Hanna. Nu jā, grūti pat ko pateikt. Nu labi, jau noskatoties treileri man bija diezgan liela nojausma, ka tā filma nav domāta man, bet youtube noskatījos viena puiša recenziju (viņš gan arī pieminēja, ka varētu būt labāk un iedeva tikai 7,5) un domāju, ka varētu pamēģināt. ... rezultāts ir tāds, ka filma man likās diezgan nesakarīga, nebija nekādas attīstības, kautiņi likās ļoti samāksloti, sižets saraustīts. Vairākas vietas likās ļoti uzjautrinošas, kaut gan esmu diezgan pārliecināta, ka man bija saspringti jājūt līdzi galvenās varones cīņai. Temats jau simt un vienu reizi izspēlēts, nu labi, šoreiz galvenā ir maza meitene, bet tomēr! Uz beigām gaidīju kulmināciju, kaut kādu lielu atklājumu kaut vai sprādzienu, ja ne ko citu, bet tā arī nesagaidīju. 

Vienu gan jāatzīst galvenās lomas tēlotāja Saoirse Ronen (nezinu, kā būtu pareizāk latviski) ir ļoti laba aktrise.

Sanāca tā diezgan kritiski, bet tas jau tikai mans viedoklis. Noskaties un spried pats. 

Draugi ar priekšrocībām

Noskatījos Friends with Benefits. Varētu teikt, ka kārtējā filma, kurā vīrietis un sieviete noslēdz darījumu par tīri seksuālām attiecībām bez kādām jūtām un mīlestības, bet beigās tomēr kāds iemīlas un sākas sarežģījumi. Tēma ir redzēta jau iepriekš filmā No Srings Attached un Love and Other Drugs, bet šī no visām man patīk labāk. Viegla komēdija, bez liekiem centieniem sarežģīt sižetu un iejaukt kādu dramatisku pavērsienu. Arī aktieri ir izcili šajās lomās. Uzskatu, ka tiešām laba romantiskā komēdija.

Piedzīvojums Panemā beidzies...

Pēc pusotras nedēļas ilgas dzīvošanas pa pusei Sūzenas Kolinsas "Bada spēlēs", beidzot esmu ar abām kājām realitātē, kaut gan vēl jo projām dažreiz domas aizklīst pie kāda spilgta momenta grāmatas lappusēs. Kaut ko tik aizraujošu un dziļi iespaidojošu es nebiju lasījusi ļoti sen, ja pat ne nekad. Diemžēl, lai gan pirmā grāmata ir kolosāla un viss liekas tik patiesi un nesamāksloti, par trešo to nevarētu teikt. Šķiet, ka autorei ir pietrūcis ideju, kā padarīt grāmatu interesantāku lasītājam un tāpēc šajā daļā ir tik daudz pārspīlētu notikumu, grāmata ir pataisīta par asa sižeta trilleri. Bija gan arī daudz ļoti saistošu vietu scenārijā, tā gluži nevarētu teikt, ka trešā daļa nebūtu lasāma, bet tā kā pirmā grāmata ir uzstādījusi tik augstu latiņu, tad "Zobgaļsīlis" tai nestāv ne tuvu.

Kopumā ņemot, es pilnīgi noteikti un ar abām rokām iesaku izlasīt! Pirmā grāmata ir fantastiska un abas pārējās nebūs izvēle, tu vienkārši alksi uzzināt, kas notiks beigās, kaut arī brīžiem varbūt liksies drusku par traku!  

Lielais cepums

 Šajās septembra dienās esmu jau paspējusi šo to paveikt, tā kā tagad esmu nolēmusi ielikt kādu recepti, ko izmantoju, lai 1. septembrī uztaisītu ļoti garšīgus cepumus.

Receptes sastāvdaļas:

170 g sviesta (nedaudz pastāvējis istabas temperatūrā)

200 g samalts brūnais cukurs

100 g pūdercukurs

1 ola

tējkarote vaniļas esence

250 g izsijāti milti

tējkarote sāls

tējkarote cepamais pūderis

piedevas pēc katra gaumes (melnā šokolāde, rieksti, M&M konfektes)

No šī daudzuma var uztaisīt vai nu vienu ļoti, loti lielu picas formas cepumu, vai arī manā gadījumā sanāca 2 kūkas formas lieluma cepumi. Savējos izrotāju ar m&m konfektēm, melno šokolādi, Indijas riekstiem vienu un m&m konfektēm, Schogetten šokolādi un mandelēm otru.

Vispirms sagatavo piedevas: sasmalcina šokolādi, saspiež riekstus.  

Sajauc sviestu ar pūdercukuru un brūno cukuru, tā, lai iegūtu viendabīgu masu.

Pievieno olu un vaniļas esenci, maisa, līdz atkal iegūst viendabīgu konsistenci.

Maisot pievieno miltus, sāli un cepamo pulveri, visu samīca kopā.

Uzklāj uz mannas vai kūku formas.

Uzber piedevas un iespiež mīklā, lai tie turētos.

Liek cepties krāsnī 170 grādos un apmēram 20 min.  

Pēc izņemšanas nedaudz atdzesē un sagriež šķēlēs, kā picu.

Ļoti viegla recepte, iesaku pamēģināt!

Pievienoju arī avotu, kur šo recepti atradu, iespējams, tā ir vieglāk saprast.

Arī otrā jau galā!

Šorīt pabeidzu Kolinsas "Bada spēles" otro daļu - "Spēle ar uguni". Pirmā man likās nedaudz labāka, šī brīžiem varbūt likās pārspīlēti dramatiska, kaut gan īstenībā laikam jau nē. Dramatiskums ir viens no faktoriem, kas piesaista lasītāju. Vienā brīdī jutos izmisusi, jūtot līdzi galvenajai varonei un pārējiem tēliem, no vienas puses negribēju lasīt tālāk (esmu cilvēks, kas nonākot filmā vai grāmatā līdz ļoti nepatīkamai vietai, pārtrauc lasīt vai skatīties un ar piespiešanos atsāk tikai pēc kāda laika), bet šoreiz ziņkārība bija daudz lielāka nekā nepatika. 

Visu laiku cenšos saprast, kas ir tas, kas tik ļoti piesaista šajās grāmatās, to prasa daudzi, kam izstāstu sižetu, kas pilnīgi noteikti neliekas vilinošs (vismaz lielai daļai cilvēku), bet to ir grūti izprast. Iespējams saistošs ir dziļais līdz pārdzīvojums, noslēpumainība, tas, ka nav izvēles, lai uzzinātu, kas notiks beigās, tev vienkārši ir jālasa. Man liekas, ka pie vainas ir arī tas, ka grāmata rakstīta pirmajā personā un tā parāda visas galvenās varones domas, izjūtas, iekšējo cīņu starp pašizdzīvošanu uz citu nāves rēķina un drauga dzīvības glābšanu. Tas, kā pirmā vienmēr ieslēdzas pašaizsardzība un tikai tad atceras, ka šajā reizē svarīgāks ir kāds cits. Nerimtīga stratēģiska domāšana, izšķiršanās par uzticēšanos un sadarbošanos vai arī cīnīšanos paša spēkiem. Iespējams, ka es jau esmu pārāk aizrāvusies, bet ir grūti izprast kur slēpjas āķis.

Tagad jāgaida līdz 5dienai, lai dabūtu nākamo daļu :(  Liekas tik tālu.

Atvainojos, ka iespējams dažās vietās grūti izprast teikto, bet šoreiz sanāca drīzāk tāda manu domu plūduma, kas ienāca prātā, to uzrakstīju. Tā arī gribēju to atstāt.

Novēlot tik pat saulainu dienu, kā šodien Valmierā,

Elīna

Sūzena Kolinsa "Bada spēles"

Aizvakar izlasīju Sūzenas Kolinsas grāmatu "Bada spēles". Wau! Aizraujoša grāmata! Tā kā es lielākoties vērtēju grāmatas pēc to izlasīšanas ātruma, ko lielākoties ietekmē autores spēja aizraut mani ar galvenajiem varoņiem un sižetu, tad varu šo grāmatu novērtēt ar ļoti augstu vērtējumu – izlasīju pusotrā dienā.

Biju dzirdējusi par šo grāmatu jau diezgan sen, bet uzzinot par to, ka grāmatā jaunieši savā starpā cīnās par dzīvību vai nāvi, nodomāju, ka tas ir diezgan brutāli un noteikti nav domāts man. Tāpēc nolēmu, ka nav vērts tērēt laiku un lasīt Bada spēles, lai gan tas cilvēks, kas bija grāmatu izlasījis, izteicās ļoti atzinīgi.  

Tā nu gadījās, ka aizvakar vajadzēja braukt ar autobusu uz Valmieru un tā nu gadījās, ka braucot uz autobusu blakus uz sēdekļa bija šī grāmata. Tā kā tāpat vajadzēja kaut ko, kas īsinātu ceļu uz Valmieru, tad paņēmu grāmatu, bez lielas sajūsmas, bet vismaz nebūs jāblenž visu laiku pa logu.

Sāku lasīt un aizrāvos. Stāstījums notiek pirmajā persona un , manuprāt, tas dod tādu personīgu noskaņu. Lai gan grāmatā attēlota dzīve nākotnē, pēc kādiem 200 – 500 gadiem, laikam, tomēr nav tādu kliedzošu stulbību, kā dažreiz mēdz būt filmās (tikai mans viedoklis). Otrās grāmatas "Spēle ar uguni" anotācijā teikts: "Aizraujoši notikumi, kas seko viens otram galvu reibinošā ātrumā, neļauj atrauties no grāmatas, kamēr nav izlasīta pēdējā lappuse un liek ar nepacietību gaidīt nākamo daļu".

Biju jau gandrīz atmetusi cerības dabūt otro daļu, izmēģināju visu , skolas bibliotēkā grāmata mistiski pazudusi, Cēsu bibliotēkā var dabūt tikai septembra beigās, internetā arī nav, apsvēru pat iet un pirkt veikalā par 9 Ls. Bet beigās, manas neatlaidības rezultātā, atradu iespēju... 

Ceru, ka mans komentārs, palīdzēs izlemt vai vēlies grāmatu izlasīt.