Romantisko komēdiju brīvdienas

Noskatījos komēdiju What's Your Number? Šķiet, ka ir svarīgi novērtēt, cik daudz no filmas var prasīt. Nevar taču noskatīties treileri, kas visā visumā atstāj tīri interesantas, vieglas komēdijas iespaidu, un cerēt, ka filmai būs dziļa jēga, neparasts stāsts un kkas pilnīgi atšķirīgs no pārējām romantiskajām komēdijām.

Tā kā es sapratu, ko var sagaidīt no šīs filmas, tad man ļoti patika. Jautra, viegla, smieklīga, komiska, romantiska, pilna ar dažādiem pārpratumiem, apkaunojošiem momentiem, bija pat daži pārsteigumi. Visā visumā pilnībā attaisnoja treilera solījumu. 

Pie tam bija iespēja pamielot acis ... Kriss Evans bez krekla hot hot hot hot hot hot hot hot ... 

Un ļoti viegli uztverama galvenā doma ... Svarīgi ir dzīvot tā, kā vēlies pats, nevis, kā citi domā, tev būs labāk.

Vēl noskatījos Chalet Girl un A Princess for Christmas, nedaudz Ziemassvētku noskaņā. Bet par tām nav jēga runāt ... apmēram tādas filmas, ko rāda Ziemassvētku brīvdienās - sniegs, Ziemassvētki, simtiem reižu dzirdētais stāsts par nabadzīgu meiteni, kas grib redzēt pasauli, un bagātu puisi (princi vai milzīga ģimenes uzņēmuma mantinieku), kas viņā iemīlas.  

The Lost Valentine

Noskatījos The Lost Valentine. Ļoti skaista un smeldzīga romantiskā filma par sievieti (Kerolainu), kas 60 gadus gaida no kara atgriežamies savu mīļoto. Stacijā atvadoties viņas mīļotais dod viņai solījumu, ka atgriezīsies nākamajā kāzu jubilejā 14. februārī (Valentīn dienā). No tā laika katru Valentīn dienu Kerolaine dodas uz dzelzceļa staciju gaidīt savu mīļoto. Viņa vēl joprojām skaidri nezina, kas ar viņas vīru noticis. Žurnāliste, kas veido sižetus par dažādiem ievērojamiem Amerikas iedzīvotājiem, uzņemas atspoguļot stāstu par Kerolainu un viņas karā aizgājušo vīru. 

Ļoti aizkustinošs stāsts par nemirstīgu mīlestību. Arī aktieru tēlojums bija ļoti pārliecinošs. Galvenajās lomās - Betty White kā Kerolaina un Jennifer Love Hewitt žurnālistes lomā.

Uzskatu, ka šī ir ļoti laba filma priekš sirsniņas, vismaz sieviešu auditorijai noteikti.

IMDb vērtējums - 7,2. 

Jauku skatīšanos!

Millennium 2

Beidzot esmu pieveikusi arī 2. Lārsona Bībeles formāta grāmatu. Sanāca stipri ilgāks laiks, nekā lasot pirmo, jo bija daudz citu darbu, bet pabeidzu. Atzīšos, ka daļēji šo biezo grāmatu izlasīšana ir saistīta ar pierādīšanu pašai sev, ka es to spēšu un nepadošos kaut kur pa vidu. Nu tāds, kā neliels izaicinājums pašai sev.

Bet tagad gan pievērsīšos savam novērtējumam par S.Lārsona "Meitene, kas spēlējas ar uguni".

Nav pat īsti, ko teikt. Bija diezgan interesanti, bet neteiktu, ka esmu lielā sajūsmā. Iespējams, ka traucēja tas, ka man jau pēc 1. grāmatas bija radies priekšstats, kādai jābūt Lārsona grāmatai, bet šī bija nedaudz citādāka. 

Vienu gan varu droši pateikt, Līsbeta Salandere nelika vilties. Viņa neļauj nevienam kāpt sev uz galvas un cīnās līdz galam, kaut arī zina, ka nespēs uzvarēt. Viņa izrēķinās ar saviem pretiniekiem izmantojot savas metodes (ne vienmēr likumīgas), bez citu palīdzības, stingri turas pie saviem morāles principiem un savu mazo, gandrīz bērnišķīgo augumu kompensē ar ļoti asu prātu un apņēmību. Šajā grāmatā daudz kas tika izskaidrots par to, kāpēc Salandere ir kļuvusi tāda kāda ir. 

Iepatikās šī rindkopa:

"Tad pienāca brīdis, ko ikviens bokseris reiz piedzīvo ar šausmām. Sajūta, kas varētu rasties mača vidū. Sajūta, ka netiec galā. Apziņa: sasodīts es zaudēju.

Tas ir izšķirošais brīdis gandrīz katrā boksa mačā. Tas ir brīdis, kad piepeši izsīkst spēki un adrenalīns plūst tik spēcīgi, ka kļūst par stindzinošu apgrūtinājumu, bet ringa malā, kā spoks parādās rezignēta kapitulācija. Tas ir mirklis, kas atšķir amatieri no profesionāļa un uzvarētāju no zaudētāja. Tikai nedaudziem bokseriem, kas piepeši stāv šī bezdibeņa malā, pietiek  spēka pagriezt mača gaitu un pārvērst draudošo sakāvi uzvarā." 

"The Only Verdict is Vengeance"

Vakar noskatījos filmu V for Vendetta. Ieinteresēja tas, ka biju šur tur redzējusi to masku, kas izmantota filmā. Man pat datorā ir viens wallpaprs, bet nezināju par ko ir stāsts un kāpēc tā tik populāra. 

Filma ir par cilvēku (vai drīzāk jāsaka - mistisku tēlu) maskā, kurš ar teroristiskām metodēs saceļas pret totalitāro režīmu, kas pēc daudziem gadiem darbojas Lielbritānijā. Viņš sevi dēvē par V. Man radās dažas asociācijas ar Zorro, tikai mūsdienīgāks, baisāks un jucis.  

Filma pārstāv actien, zinātniskās fantastikas un trillera žanru. Bija ļoti interesanta, brīžiem pieķēru, ka skatos ar vaļā muti. Skatījos kopā ar brāli, viņš bija sajūsmā. Teica, ka esot labākā filma, ko viņš redzējis pēdējā laikā. Tā kā ja tev patīk tādas filmas, kā Inception, Shutter Island un Mr. Nobody, tad arī šī droši vien patiks. 

Bija vairākas vietas, kas man tajā momentā nepieleca, bet pēc pāris minūtēm jau sapratu un tad varēju turpināt brīnieties par nākošo pavērsienu. Šo to uztvēru ar humoru, bet visā visumā ļoti nopietna filma, kas neļauj atslābt un visu laiku liek domāt līdzi. Patika doma, kas izteikta filmā, pārsteiguma momenti, kas vijās viscaur filmai, patika arī tas, ka no filmas ieguvu vairāk, nekā biju gaidījusi pēc treilera noskatīšanās.

Nezinu, ko vēl varu pateikt neatklājot to, kas notiks sižetā, tāpēc labāk neko neteikšu.    

IMDb vērtējums - 8,2.

Šāds plakāts ar V for Vendetta masku atradās manā datorā. Mazliet depresīvi, bet ir savs patiesības grauds.

Jauku skatīšanos!

Community - tik smieklīgs, ka citi prasa, ko skatos

Jauna recenzija par seriālu. Šoreiz Community. Stāsts ir par 7 studentiem, kas satikās koledžā, katrs ir pilnīgi atšķirīgs - pārstāv dažādus vecumus, rases, ticības un intereses, izveidoja mācību grupu un kļuva par ļoti labiem draugiem. 

Grupā ietilpst Džefs - augstprātīgs advokāts, kura Kolumbijā iegūtais augstskolas diploms atzīts par nederīgu, tāpēc viņam nepieciešams iegūt jaunu-, Enija - "pareizā" meitene, kas vēlas būt vislabākā visur un vienmēr-, Brita - ironiska, ciniska, cītīga sieviešu tiesību aizstāve -, Abeds - grupas dīvainis, ļoti gudrs, aizrāvies ar videospēlēm un filmu taisīšanu, Šērlija - tikko šķīrusies divu bērnu māte, aizrautīga kristiete, Trojs - vidusskolas futbola komandas kapteinis, populāras puisis, kas atnākot uz koledžu saprot, ka vairs nav stilīgs -, un Pīrss - vecs vīrs ar diezgan rasistisku un minoritātes aizskarošu humora izjūtu, kurš vēlas iekļauties jauniešu sabiedrībā.       

Seriāls ir ļoti smieklīgs, viegls, bez īpaša dramatisma, visvairāk man patīk tematiskās sērijas, piemēram, tās, kas veltītas Halovīniem. Seriāls ir tik komisks, ka istabas biedrene prasīja, kas tas par seriālu, ko vakaros skatos un visu laiku smejos.  

Ja gribi skatīties Community, tad iesaku skatīties no sākuma, jo savādāk nesapratīsi, kas notiek un kāpēc. Kad es tiku līdz 2 sezonas vidum, izrādījās, ka pagājušā gadā biju noskatījusies vienu epizodi un nolēmusi, ka seriāls ir galīgi garām, bet īstenībā pie vainas bija tas, ka nesapratu kontekstu. Vispirms ir jāiepazīst varoņus un jāsaprot, kāpēc viņi ir tur kur ir, un tad tikai var izprast, kāpēc viņi mēdz darīt visādas stulbības, pārģērbties supervaroņu tērpos, runāt par paralēlām pasaulēm, spēlē peintbola karus skolas telpās un tamlīdzīgi.   

Ja kādam ir svarīgi, tad IMDb vērtējums ir 8,9. Tas salīdzinoši ir ļoti augsts rādītājs.

Jauku skatīšanos!

Ūdens spēks

Noskatījos dokumentālo filmu Water: The Great Mystery. Biju atzīmējusi šo filmu savā Watchlist jau pasen, visu laiku atliku uz vēlāku bet tagad pateicoties kādam impulsam beidzot sadūšojos noskatīties. 

Doma īsumā ir diezgan interesanta: ūdenim ir atmiņa, tas uztver vibrācijas, uzsūc sevī emocijas utl. 

Ne viss, ko tur stāstīja likās ticams, bet katram jau ir jāizvērtē, kas ir patiess un kas ne gluži, un jāpaņem labākais. Man liekas, ka diezgan daudz fakti bija aiz matiem pievilkti un paņemti pilnībā ārpus konteksta. Es gan saprotu, ka ūdens ir ļoti svarīgs un bez tā cilvēki neizdzīvotu, ka tas sastāda lielāko daļu cilvēka organisma utt., bet likās, ka ūdenim tik piedēvētas pārāk daudz dažādas maģiskas spējas un īpašības. 

Tomēr bija dažas lietas, kas man lika aizdomāties un varbūt nedaudz mainīja manu domāšanas veidu. Katrā ziņā uztvēru to, ka pozitīvas domas un vārdi uzlabo ūdens struktūru. Nezinu, cik tas ir reāli, bet nolēmu, ka jādomā pozitīvāk, jācenšas uztvert labo un nepārdzīvot slikto, kas zin, varbūt, kas mainīsies. 

Filmā stāstīja par vienu eksperimentu, kas likās diezgan interesants, domāju, ka aiz ziņkārības varētu pamēģināt ko līdzīgu. Viens ķīniešu zinātnieks (ja nemaldos) trīs traukos ielēja ūdeni un iebēra sauju rīsu. Vienam ūdens traukam viņš katru dienu teica labus vārdus, otram sliktus, bet trešo pilnībā ignorēja. Pēc mēneša traukā, kuram viņš teica tikai labo, rīsi bija sākuši briest, otrajā sapuva un trešajā arī bija pārvērtušies zaļgan zilā masā. Esmu diezgan skeptiska, bet tā kā tas ir kas tāds, ko es arī varētu pārbaudīt, domāju, ka iespējams pamēģināšu.  

Jauku vakaru!

"We are designed to hear only the things in a small range, because in this range are people that care about us." 

Diemžēl nezinu autoru.

Ir šis tas sakrājies

Pie visa tā, ka šonedēļ diezgan daudz laika veltīju mācībām, paspēju arī šur tur aiziet un šo to redzēt, tāpēc domāju, ka varētu uzrakstīt savus komentārus par diviem seriāliem un vienu filmu, ko noskatījos un izrādi uz kuru biju.

Beidzot sagaidīju seriāla Bones 7. sezonas 1. sēriju.  Ja gadienā nezini, tad paskaidrošu, ka tas ir mans mīļākais seriāls. Ilgi gaidīju, bez maz vai skaitīju nedēļas līdz iznākšanas brīdim. Seriāls ar neparastiem un sarežģītiem noziegumiem, ļoti pretīga, bet pilnīgi noteikti fascinējoša paskata līķiem (lai ko tādu uztaisītu nepieciešama izdoma un talants), savdabīgiem, diezgan ekscentriskiem un savā ziņā neatvairāmiem galvenajiem varoņiem, interesantu humoru, katrā ziņā izglītojošs, komisks un izklaidējošs.

Vakar pabeidzu seriāla Veronica Mars 3 un pēdējo sezonu. Caurmērā bija ļoti interesants. Varētu teikt, ka detektīvs + tīņu filma, bet nedaudz nopietnāka, jo man parasti nepatīk tīņu drāmas, kā piemēram, Degrassi vidusskola, bet šī bija ļoti interesanta. Beigās gan biju vīlusies par iznākumu, tāds galīgi nepabeigts likās. Bija tāda sajūta, ka vajadzētu vēl vienu sezonu, bet nu labi, ja jau viņi tā bija izdomājuši, tad neko darīt. Vēl viens sīkums, kas likās drusciņ nereāli, bija tas, ak liela daļa seriālā iesaistīto vai nu nomirst vai tiek iesēdināti cietumā, bet es jau saprotu, ka, lai 3 sezonas risinātu noziegumus ir vajadzīgi diezgan daudz noziedznieki, un iespējamo vainīgo loks ir ierobežots. Arī ImDb reitings arī diezgan augsts - 8,5, tā kā, ja domā, sākt skatīties kādu seriālu, tad varu ieteikt šo.

Šodien noskatījos filmu Flypaper. Hm... nezinu ko īsti lai saku. Filma nav slikta, bet par labu arī nevarētu nosaukt. Godīgi sakot, diezgan vāja. Daudz šaudīšanās, īsti nekāda pamata, it kā brīžiem liekas, ka domāta kā komēdija, bet līdz galam nenostrādā, kkas ir no action, bet tas ar īsti nav līdz galam, par romantisko filmu ar nenosauksi. Esmu redzējusi labākas.  

Trešdien biju uz ļoti skaistu izrādi par Čaku "Vai tu dzirdi manu sirdi?", kurā piedalījās Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni. Apbrīnoju viņu aktiermākslu, priekš vidusskolēniem - izcili. Uzzināju diezgan daudz jauna par Čaku, ko skolas laikā droši vien palaidu garām. Zāle bija pilna, man liekas, ka daži par dabūja stāvēt kājās. Ļoti skaista un sirsnīga izrāde. Malači!

Nobeigumā gribēju ielikt nelielu video par baiso zinātni diezgan vienkāršā un jautrā veidā.

Jauku vakaru!