Vakar izlasīju Džūlijas Londones grāmatu "Lavandas gaisma". Diezgan interesanta, ar daudz pārpratumiem. Tieši tajā brīdī, kad tik ļoti gribētos būt savā vislabākajā formā, tā nav. Neliekas pazīstami?
Šajā grāmatā izskanēja interesanta doma., par ko nevarēju izlemt, vai tā ir patiesība.
Sievietes visu uztverot ar dzirdi, viņām ir svarīgi runāt un atklāt jūtas, bet vīriešiem ir vizuāla uztvere. Tātad, lai sieviete uztvertu citu jūtas, otram ir viņai tās jāpasaka, bet, lai vīrietis uztvertu, otram cilvēkam vajadzētu parādīt tās nevis par tām stāstīt.
Interesanta teorija! interesanti, vai tā varētu būt patiesa?
Grāmatā atradu arī citātu par mīlestību, kas piesaistīja uzmanību. Lai gan esmu diezgan skeptiska pret mīlestības jēdzienu kā tādu, tomēr vienmēr licies interesanti uzzināt, ko citi cilvēki izprot ar šo tik izslavēto vārdu.
Runājot par mīļu cilvēku zaudēšanu, saka šādi:
"Īsta mīlestība starp diviem cilvēkiem jau pēc savas būtības ir diezgan sāpīga. Un man ir aizdomas, ja tajā brīdī, kad pienācis laiks atvadīties uz visiem laikiem, cilvēks vēl nav izjutis mīlestības radītās sāpes jebkādā veidā, tad viņš vispār nav patiesi mīlējis. Laikam tā ir maksa par mīlestību."
Jauku vakaru!
Dārgā, ja būtu tāda viena formula, kā Venerai ar Marsu saprasties, dzīves lielākās problēmas būtu atrisinātas momentā. Visu cieņu, protams, autorei par mēģinājumu... :)
AtbildētDzēstJa izgudrotu tādu formulu, tad jau dzīve vairs nebūtu interesanta. :D
AtbildētDzēst