Pasaule nevis noveco, bet atjaunojas, turklāt darīdama to non-stop. Atjaunojas it viss: prieks, izmisums, skumjas, bēdas, gaviles, labais un ļaunais, nopietnais, komiskais; atjaunojas cerība, dižais un cildenais - viss, itin viss atjauno sevi, radot pēctecību, pārmantojamību, izsvītrojot no esamības tādas kategorijas kā gals un sākums, jo pasaule ir bezgalīga, kā zināms, nevar nedz sākties nedz beigties.
/ Viks /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru