atveries dzīvībai
ielaid rītausmu sevī
noglāsti koku galotnes parkāelpo
un klusē
uzkrāj maģiskos starus
ieelpo arvien dziļāk
turies
kaut pirksti miglas gabalus sažņaudz
klusē
raidi savu skatienu tur
kur to dzīvība nes
ieklausies savā elpā
ieelpo
ieelpo dziļāk
sagrauj klusuma namu
dziedi
netveramais nav nojaucams
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru