Sveiki viesiem!

Īsti nezinu ar ko lai sāku. Laikam jau sākumā vajadzētu iepazīstināt ar sevi.

Sveiki, esmu Elīna! Un Tu esi nokļuvis manā blogā E.Tilaka. Esmu studente, dzīvoju ar 3 ļoti foršām meitenēm, kuras kādreiz arī droši vien pieminēšu. Studēju biznesu.

Par savu gaumi varu teikt to, ka tā nepārtraukti mainās, it īpaši tas attiecas uz mūziku. Šīs izmaiņas laikam ietekmē mans garastāvoklis. Vienīgie mūzikas stili, kuri nav domāti man ir klubu mūzika ārpus kluba un smagais metāls, kur nespēju saklausīt ne vārdus ne melodiju. Esmu pamanījusi, ka man dziesmā svarīgāka ir melodija un pavadījums nevis vārdi, lai gan zinu, ka daudziem cilvēkiem ir tieši otrādi.

 Par filmām runājot, biežāk izvēlos romantiskās komēdijas, jo tā var vienkārši atslēgties no visa pārējā un pavadīt jauku vakaru. Dažkārt sanāk paskatīties arī kādu nopietnāku filmu. Kā, piemēram, viena, ko redzēju jau kādu laiciņu atpakaļ, bet, kas atstāja lielu iespaidu un vēl jo projām kādreiz pieķeru sevi par to domājam, ir Blood Diamond ar Leonardo Dikaprio galvenajā lomā, tā ir filma, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu. Kaut gan, ja Tev ir vāja nervu sistēma, tad varbūt labāk tomēr neskaties. Vēl kāda filma, kas liek aizdomāties, ir Seven Pounds ar Vilu Smitu galvenajā lomā. 

Grāmatas lasu lielākoties lai atpūstos, tāpēc šajā ziņā mana izvēle sliecas uz romāniem. Dažas no manām iecienītākajām rakstniecēm ir Sūzana Elizabete Filipsa, Džila Mensela, Nora Robertsa, Kristīna Doda un Džudita Maknota.

Mēdzu nodarboties ar dažādām radošām darbībām. Zīmēju, šad tad ko interesantu izveidoju, esmu gatavojusi ziepes, sveces un vēl šo to, par ko kādreiz varbūt arī pastāstīšu. Viens no maniem pēdējiem varoņdarbiem bija mājās gatavotu trifeļu taisīšana. Sanāca garšīgas, tā vismaz visi saka.

Jau kādu laiciņu domāju par pašai savu blogu, tik nevienam to nebiju teikusi, jo domāju, ka varbūt beigu beigās tomēr pārdomāšu un nemaz tādu neizveidošu, negribēju, lai mani kāds mudina un iedrošina. Ja nu gadienā es pārdomātu un vairs nevēlētos to veidot, tad varbūt justos nedaudz spiesta to darīt, jo esmu kādam teikusi, ka darīšu. Kā arī nedaudz baidījos, ka kāds varētu mani atrunāt, pasakot kādu piezīmi, kas liktu man domāt vai man tas vispār vajadzīgs. Bet nu beidzot tas ir noticis. Lai gan nejūtos pārliecināta par nevienu no uzrakstītajiem vārdiem, tomēr jūtos gandarīta, ka esmu spērusi pirmo soli. 

Var jau būt, ka kādam liksies smieklīgi tas, ko rakstu, bet tiešām uzskatu, ka esmu paveikusi, ko labu. nezinu, kā domāšu pēc stundas, nedēļas, mēneša vai gada, bet pašlaik jūtos labi un pats galvenais esmu apmierināta ar paveikto. Vēl viena lieka, ko esmu sapratusi ir tas, ka laikam būs nedaudz jāatsvaidzina zināšanas pieturzīmju lietošanā, bet tas gan jau ar laiku.

Tagad par nākotnes plāniem.

Ceru šeit ik pa laikam ievietot savas pārdomās par dažādām tēmām, kas man tajā brīdī likušās svarīgas, par filmām, ko esmu noskatījusies un, kuras likušās tā vērtas lai pieminētu, par grāmatām, ko esmu izlasījusi un par notikumiem un cilvēkiem, kas man likušies svarīgi. Ceru, ka kaut kas no tā visa varētu likties interesants arī Tev. 

Beigās gribēju ielikt kādu bildi ar ceļu, bet atklāju, ka manā datorā tādas ir vairākas. Nespēju izšķirties kuru labāk likt, tāpēc šeit būs 3 manuprāt labākās.

Šis nu ir mans pirmais raksts, nespēju noticēt, ka uzrakstīju veselu memuāru.

Ceru, ka neesmu Tevi galīgi nogarlaikojusi. Bet ja jau tu esi ticis līdz baigām, tad droši vien nebija nemaz tik traki.

Veiksmīgu dienu novēlot,

Elīna